Mums visiem ! ! !

"Bij vēlme mainīt pasauli, mainīt, lai kā dienā būtu pat naktī gaišs. 

Un kurš gan cits to paveikt spēs, ja ne kopā mēs."

Es vēlētos, lai mēs visi dzīvotu ar šādu apņēmību un pašpārliecību. Ja mēs vēlamies redzēt pārmaiņas, tad rīkojies! Ir daudz lietu, kam nepieciešami uzlabojumi un pārmaiņas - gan sociālā, gan ekonomiskā, gan politiskā, gan apkārtējās vides līmenī. Tikai aktīva darbība un mērķriecīga tiekšanās uz mērķa sasniegšanu sniegs vēlamo rezultātu.

 

 

Refleksija (pārdomas) par nodarbībām...

Pēdējā lekcijā, kursa Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ietvaros, grupas prezentēja savas nodarbības, kuras veidotas balstoties uz izglītība ilgtspējīgai attīstībai kritērijiem.

Nodarbību tēmas bija šādas:

1. Tekstila pārstrāde;
2. Vides Ķīmija;
3. Kosmētikas pagatavošana mājas apstākļos;
4. Klimata izmaiņas un cilvēks;

Pēc dzirdētā, darītā un redzētā šajās nodarbībās, analizējot šīs nodarbības, nonācu pie šādiem secinājumiem:

• Nodarbības sniedz iespēju iegūt jaunu informāciju, papildināt savas zināšanas, pievēršot uzmanību jauniem ilgtspējīgas attīstības aspektiem. 
• Dalībniekiem bija piedāvāta iespēja būt aktīviem mācību procesa dalībniekiem, tādā veidā attīstot dažādas prasmes un spējas, piem. ģenerējot jaunas idejas, meklējot problēmu risinājuma iespējas, mēģinot saskatīt perspektīvas nākotnē, argunentējot savu viedokli un nostāju, analizējot piedāvāto informāciju.
• Pati priekš sevis es ieguvu to, ka uzzināju, kā daudz un dažādos veidos iespējams izmantot tekstila izstrādājumus atkārtoti, ieguvu jaunas idejas par to, kā pārtiku iespējams otreizēji lietot, koncentrēju uzmanību tam, lai izdomātu projektu, kuru iespējams īstenot skolā un, kas ir saistīts ar dabiskajiem ārstniecības līdzekļiem. 
• Ar šo nodarbību palīdzību man bija iespēja darboties radoši, piedāvāt savas idejas citiem, plānot, aktīvi darboties, dalīties savā pieredzē. 

Spriežot par iespējamiem uzlabojumiem un papildinājumiem, manu uzmanību pievērsa lekcijā izskanējusī doma par to, ka vairāk jāaizdomajas par to, lai nodarbībās izrunātais, darītais un redzētais tiktu īstenots arī izejot no klases telpas, lai ieguldītais darbs, laiks un enerģija neaprobežojas tikai ar sarunām par dažādām tēmām, problēmām un aktualitātēm. Lai arī bieži vien mēs varam pateikt to, kas būtu jādara, lai situāciju vai problēmu atrisinātu, tad beigās realizācija ir diez gan reta parādība.
Mans uzskats ir, ka, lai pēc šādām nodarbībām būtu sasniegts pilnīgs rezultāts, nepieciešams runāt tieši un situāciju attiecināt katram pašam uz sevi. Abstrakta spriešana par tēmu arī aprobežojas ar spriedumiem. Taču, ja katrs individuāli spēj saskatīt un saprast to, kas viņam ir jādara, tad pastāv lielāka iespēja, ka nodarbības rezultāts sniegs ieguldījumu nākotnē.

PROJEKTS

INFORMATĪVĀ STENDA IZVEIDE PRIVĀTAJĀ PAMATSKOLAS IESTĀDĒ „ZAĻĀ MĀJA”, KURA DARBOJAS PĒC EKOSKOLU PROGRAMMAS

1.      EKOSKOLU PROGRAMMA

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tai pat laikā savu efektivitāti apliecinošas vides pārvaldes sistēmas izveide skolā. Šī programma neaprobežojas tikai  ar vides pārvaldību skolā, jo tā  veicina izpratni par vidi, saistot  to  ar daudziem mācību priekšmetiem, veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi  un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, pie tam procesā iekļaujot ne tikai skolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tādējādi veicinot kopējo vides apziņas attīstību. Tā ir atvērta un demokrātiska programma, kas sniedz iespēju skolniekiem veidot un īstenot aktīvu attieksmi un pieņemt lēmumus par vides uzlabošanu gan skolā, gan mājās.  

Skolas līdzdalība Ekoskolu programmā norisinās caur pārvaldes sistēmas izveidošanu un darbību, kā arī skolas regulāru darbu ar apkārtējās vides jautājumiem.
Pārvaldes sistēma tiek veidota, sekojot vadlīnijām par nepieciešamajiem 7 elementiem Ekoskolu programmā –

1. Eko-padome;
2. Skolas Vides pārskats;
3. Skolas Vides rīcības plāns;
4. Pārraudzība un izvērtēšana;
5. Sasaiste ar mācību procesu;
6. Skolas un sabiedrības iesaistīšana;
7. Vides kodekss.

Otrs Ekoskolu programmas būtisks pamats ir koncentrēts darbs ar aktuālu vides tematiku jeb darbs Ekoskolu tematiskajās grupās. Katru gadu Ekoskolu programmā iesaistītajai skolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar kuru visa gada garumā tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku skolas un sabiedrības daļu. Latvijā skolas katru gadu var izvēlēties savu galveno tēmu. Šobrīd Latvijā ekoskolas var izvēlēties šādas tēmas –

1. atkritumi;
2. enerģija;
3. ūdens;
4. transports;
5. veselīgs dzīvesveids;
6. skolas apkārtne;
7. klimata izmaiņas;
8. meži.

1.      PROJEKTS

Projekta plānu izstrādā skolas Eko-padome. Informatīvā stenda projekts tiek veidots saskaņā ar Ekoskolu programmu. Projekta ietvaros skolai tiek piešķirts ES finansējums projektam nepieciešamās tehnikas iegādei. Tā kā katru gadu skolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar kuru visa gada garumā tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku skolas un sabiedrības daļu, tad šī projekta ietvaros tiek apvienoti vairāki temati, lai atklātu skolas izvēlēto tematu – „Biopolimēri”.

 Projektā piedalās skolas 5. – 9. klases skolēni un klašu audzinātāji. Projektā tiek aicināti iesaistīties arī novada iedzīvotāji. Pirms projekta izstrādes novada mērogā tiek izsludināta pieteikšanās dalībai skolas projektā. Pieteikties ir iespēja jebkuram novada iedzīvotājam, kurš atbilst noteiktiem skolas izvirzītajiem kritērijiem.

Projektā dalībnieki tiek sadalīti dažādās grupās. Katrai grupai tiek izvirzīti noteikti uzdevumi projekta izstrādes procesā –

·         grupa, kura izstrādā informatīvu materiālu par biopolimēriem (informācijas ievākšana, analizēšana un sistematizēšana);

·         grupa, kura izstrādā informatīvā stenda māksliniecisko noformējumu (plāna izstrāde un realizēšana);

·         grupa, kura izstrādā filmu uzņemšanas plānus (scenāriji un nepieciešamie resursi).

Informatīvā stenda galvenais elements ir TV ekrāns, uz kura tiks demonstrētas dažāda garuma filmas atbilstoši katrai skolēnu vecuma grupai par tēmu – „Biopolimēri”. Vēl kā atsevišķi informatīvā stenda elementi tiek izvietoti dažādi plakāti saistībā ar projekta tēmu. Uz stenda tiek informēts arī par tā lietošanas noteikumiem, ar kuriem tiek arī iepazīstināti skolēni. 

1.      INFORMATĪVĀ STENDA PARAUGS

Mērķis – rosināt izpratni par biopolimēriem un to nozīmi cilvēka dzīvē.

 

 

Vides Izglītība

Environmental ethics is the discipline in philosophy that studies the moral relationship of human beings to, and also the value and moral status of, the environment and its nonhuman contents.

It assumes that humans have certain responsibilities to the natural world, and it seeks to help people and their leaders become aware of them and to act responsibly when they do things that impact the natural world.

Liela daļa cilvēku vides ētikas rašanos asociē ar pirmo organizēto Zemes dienu, kas risinājās 1970 gada 22. aprīlī ASV. Sākot ar šo dienu (un katru nākošo gadu) tika pievērsta pastiprināta uzmanība, lai sabiedrības un politisko līderu uzmanības lokā būtu uzdevums rūpēties par vides saglabāšanu un aizsardzību.

Pirmā Zemes diena bija lielais sākums, lai veicinātu vērīgumu un vides vērtības apzināšanās procesam visā pasaulē. Tas rosināja sabiedrību saprast, ka ikdienas dzīvē jākļūst atbildīgiem par apkārtējo vidi un tā jāattīsta.

Vides ētika cenšas rast atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Zeme pastāv ar mērķi kalpot cilvēcei?
2. Kādas ir tiesības pasaulei, ko neveido cilvēks un tā radītie produkti, kādi ir cilvēka pienākumi pret to?
3. Vai cilvēkam ir pienākums rūpēties par nākošajām paaudzēm?

Sarunās ar citiem cilvēkiem un spriežot par to, kāda cilvēku rīcība ir ētiska/neētiska pret vidi, mēs nonācām pie šādiem galvenajiem kopsaucējiem:

• Neētiska rīcība ir tad, ja cilvēks tā vietā, lai pārstrādājamus materialus nodotu pārstrādei, izvēlas izmest to ārā nesašķirotu, kas noved pie atkritumu pārbagātības, kas jau šobrīd ir viena no aktuālākajām vides problēmām.
• Neētiska rīcība ir atkritumu, tajā skaitā īpaši uzsverot sadzīves preču, elektrotehnikas, izmesšana meža teritorijā.Tā vietā, lai aiznestu atkritumus līdz konteinerim (kas īstenībā paņemtu mazāk laika), cilvēki tomēr izvēlas atkritumus atstāt mežā.
• Mūsdienās cilvēki ir nežēlīgi, īpaši pret dzīvo dabu un dzīvniekiem. Nēētiski rīkoties ir atstāt mežā vai izmest miskastē savu mājdzīvnieku, vai tikko piedzimušus kucēnus vai kaķēnus. Ja cilvēks tā spēj rīkoties ar dzīvu radību, vai viņš ir spējīgs aizdomaties par to, ko nodara apkārtējam gaisam, zemei un ūdenim???

Ētiska rīcība no cilvēka puses būtu savu nodarījumu videi kompensēt. Piemēram, ja koks tiek izcirsts, tad nepieciešams tā vietā iestādīt jaunu. Ja tu esi savā dzīvē atkritumus izmetis nepiemērotā vietā, tad sarīko talku vai piedalies ikgadu rīkotajā lielajā talkā, sakārto savu apkārtni un nepaej garām, ja redzi, ka vari darīt kaut ko apkārtējas vides labā.

"Humans are part of the environment and not conquerors of it"  - Aldo Leopold

Nodarbība Izglītībai Ilgtspējīgai attīstībai

Nodarbības plāns

Nodarbības organizatoriskā daļa:

•         Nodarbība 8.- 9. klasei

•         Temats: “ Cilvēks un klimata izmaiņas”

•         Pamatjēdzieni – globālā sasilšana, piesārņojums, alternatīvas iespējas;

Mācību mērķis:

Sekmēt un veicināt skolēnu izpratni par cilvēka ietekmi uz pieaugošajām klimata izmaiņām, aicinot apzināties, kā mans dzīvesveids ietekmē apkārtējo vidi globālās sasilšanas kontekstā, ar mērķi rosināt mainīt un labot savu rīcību, būt atbildīgam par to un pieņemt pārdomātus, ilgtermiņa lēmumus.

Mācību uzdevumi:

•         Veicināt skolēnu motivāciju un ieinteresētību zemes kvalitātes uzlabošanai.

•         Veidot izpratni par klimata izmaiņu būtību.

•         Palīdzēt skolēniem saskatīt iespējas, kā situāciju var ietekmēt katrs individuāli un grupā.

•         Rosināt skolēnus piedāvāt risinājuma iespējas.

•         Radīt pārdomas par klimata izmaiņu izraistītajām sekām.

•         Rosināt pievērst uzmanību ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai.

Sasniedzamais rezultāts:

•         Paaugstinās skolēnu motivācija un ieinteresētība zemes kvalitātes uzlabošanai.

•         Veidojas izpratne par klimata izmaiņu būtību.

•         Skolēni saskata iespējas, kā situāciju ar klimata izmaiņām var ietekmēt katrs individuāli un grupā.

•         Skolēni piedāvā risinājuma iespējas.

•         Rodas pārdomas par klimata izmaiņu izraistītajām sekām.

•         Tiek pievērsta uzmanība ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai.

Nepieciešamie materiāli:

• video materiāli;

Filma „Laika jautājums”

Reklāma par klimata izmaiņām: Climate Change Advert. http://www.youtube.com/watch?v=QD2WTK94c1U&feature=fvwrel

Vizuāli/informatīvi video materiāli saistībā ar nodarbības tēmu:

1. The human impact on this Earth. http://www.youtube.com/watch?v=3zyizEz9XUs&feature=related
2. http://www.youtube.com/watch?v=kS6JN67DWtc&feature=related 10 ways to "GO GREEN

• krāsainas bukletu lapas;
• rakstāmpiederumi;

Mācību metodiskie paņēmieni:

•         Video skatīšanās un analīze;

•         “Bukleta” izveide;

•         Prezentācija;

Stundas norise

Ievads

v     5 minūtes

v     Skolēni tiek iepazīstināti ar nodarbības tematu.

Nodarbība sākas ar video materiāla noskatīšanos. Tā ir izveidota reklāma par klimata izmaiņām. Video mērķis ir piesaistīt skolēnu uzmanību aktuālajam jautājumam, par kuru nodarbībā tiks runāts. Pēc video noskatīšanās skolotājs uzdodot jautājumus un papildinot ar saviem komentāriem kopā ar skolēniem atklāj problēmas būtību un nonāk pie secinājumiem, uz kādiem jautājumiem ir jārod atbildes šīs nodarbības laikā.

Piem.

Kādas klimata izmaiņas skar  pasauli mūsdienās?

Kādi ir klimata izmaiņu iemesli?

Kādas sekas tie rada zemei un cilvēkam?

Kā var rīkoties cilvēks, lai uzlabotu situāciju?

Atbilde uz reklāmā uzdoto jautājumu: „Is there happy ending?”

Aktīva darbība

v     Filmas „Laika jautājums” skatīšanās

Skolēniem tiek piedāvāts noskatīties filmu „Laika jautājums”, kurā fiksēti globālās sasilšanas draudi Latvijā, analizēti tās cēloņi, kā arī iezīmēti iespējamie risinājumi globālās sasilšanas un tās izraisīto seku likvidēšanai. Filmas mērķis ir mainīt sabiedrības izpratni un vērtības, aicinot apzināties, kā mans dzīvesveids ietekmē apkārtējo vidi globālās sasilšanas kontekstā.

Pirms nākamā uzdevuma izpildes tiek parādīts muzikāls video par cilvēka ietekmi uz planētas stāvokli.

v     „Bukleta” izveide

Veicot video analīzi grupās un apmainoties ar viedokļiem, kā arī  ņemot vērā savu pieredzi un iepriekšējās zināšanas, skolēni pāros vai grupās izveido „bukletu”. Formu kādā to veidot ir katra brīva izvēle. Veidojot bukletu jāņem vērā šādi kritēriji:

·         Problēmas būtība, tās pamatojums.

·         Aktualitāte.

·         Problēmas iespējamie risinājumi (ieteikumi).

·         Ieguldījums nākotnē, sasniegtie rezultāti.

v     Prezentācija

Pēc pāru/grupu darba noslēguma katrs iepazīstina pārējo kolektīvu ar paveikto. Tiek prezentēta izvirzītā problēma un piedāvāts tās risinājums.

v     Jautājumi un komentāri

Nobeigums

v     Kopsavilkums par nodarbībā redzēto, dzirdēto un darīto.

Katrs īsi, brīvā veidā, uzraksa vienu kopīgu secinājumu, domu vai ideju, kas rosināja pārdomas pēc šīs nodarbības, ņemot vērā veiktos uzdevumus, nodarbībā runāto un skatīto.

v     Video materiāls

Noslēgumā nodarbības vadītājs piedāvā noskatīties video materiālu, kurā ir apkopotas 10 lietas, ko var īstenot katrs cilvēks, lai mazinātu planētas klimata izmaiņas.

v     Skolotāja novēlējums skolēniem un pateicība par darbu stundā.

Kā nodarbībā īstenota izglītība ilgtspējīgai attīstībai?

Nodarbībā tiek īstenota izglītība ilgtspējīgai attīstībai pēc šādiem kritērijiem.

N.p.k.	Kritērijs	Pamatojums
1.	Skolēni aktīvi mācību procesa dalībnieki	Skolotājs veicina skolēnu līdzdalību nodarbībā un nodrošina apstākļus, lai skolēni varētu attīstīt pašu idejas un izteikt savu viedokli to pamatot ar argumentiem.
2.	Nākotnes perspektīva	Skolēni izmanto plānošanu kā nākotnes risku samazināšanas veidu. Skolēni paši izvirza problēmu un meklē risinājuma iespējas.
3.	Nodarbības rezultāts kā ieguldījums nākotnē	Paveiktais nodarbībā tiek saglabāts un ar to iepazīstināti pārēji skolas pārstāvji.
4.	Zināšanas	Nodarbībā skolēni iegūst zināšanas par globālās sasilšanas draudiem Latvijā, cēloņiem, risinājumiem, sekām. Filmas mērķis ir mainīt sabiedrības izpratni un vērtības, globālās sasilšanas kontekstā.
5.	Prasmes	Skolēni piedalās lēmumu pieņemšanā, lai ietekmētu konkrētu problēmu. Reflektēšana par savu pieredzi un zināšanām. Kopīgu mērķu izvirzīšana.
6.	Attieksme un vērtības	Apzināšanās, kādas sekas izraisa konkrēta rīcība. Kā vērtība tiek izcelta kopīga darbība, lai uzlabotu savas dzīves un pasaules kvalitāti.

Lai arī nodarbība balstīta uz to, lai tajā īstenotos izglītība ilgtspējīgai attīstībai, tomēr ir saskatāmi iespējas, kur nodarbību var uzlabot. Nodarbības pilnveidošana sevī ietver vairāk dažādības iekļaušanu, ne tikai formulējot problēmu, bet to apskatot no dažādiem skatu punktiem, aicinot skolēnus paraudzīties uz problēmu no dažādu grupu interesēm. Lai nekoncentrētu uzmanību tikai uz vides aspektu, analizēt arī ekonomisko un politisko aspektu, jo šie visi aspekti kopā veido veselumu un atrauti koncentrēt uzmanību uz vienu no tiem ir kļūdaini.

Refleksija par 4. nodarbību

Nodarbībā apskatot dažādus iespējamos projektus, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību un tās veicināšanu, man radās pārdomas par to, ka izglītība un tās izmantošana kā līdzekli, lai mainītu sabiedrību ir veids, kas būtu visefektīvākais. Mūsdienās uzmanība jāvērš uz skolotāju nodrošināšanu ar iespējām apgūt zināšanas par ilgtspējīgu attīstību un to izmantošanu mācību procesā un iegūt prasmes zināšanas pielietojot praktiskā darbībā ar skolēniem, nododot vērtības un attieksmi nākamajām paaudzēm.

Jāsaka, ka šis uzdevums deva iespēju attīstīt prasmi no vairākām iespējām (projektiem) izvēlēties tās, kas ir visvairāk nepieciešamas un, kas nodrošinās ilgstošu rezultātu. Tiklīdz ir daudz iespēju un visas šķiet nepieciešamas un lietderīgas, tāpat kā tas bieži notiek dzīvē, šādos gadījumos nākas veikt izvēli, pieņemt lēmumu. Šim lēmuma pieņemšanas procesam ir jābūt pārdomātam, pieņemtajam lēmumam pamatotam. Pirms pieņemt lēmumu par labu kādai idejai, vispirms jāizprot, ko tas dos (priekšrocības), kādas būs sekas, kādas ir stiprās un vājās puses, kādi ir iespējamie draudi vai arī sagaidāmie šķēršļi. 

Divu produktu dzīves cikla salīdzinājums

 

Galvenā atšķirība, kas pastāv abu produktu starpā ir, pirmkārt, izgatavošanas materiāls. Ja vienā gadījumā tā ir ķīmiski izgatavota plastmasa, tad biodegradējamās glāzes tiek veidotas no dabīgiem produktiem. Turpinājumā gan process ir līdzvērtīgs. Materiali tiek rūpnieciski apstrādāti, līdz tie ir iepakoti un gatavi nokļūt pie pasūtītāja, lai vēlāk nonāktu veikalu plauktos. 

Nākamais posms ir produktu nonākšana pie patērētāja, kas ļauj mums izvirzīt pieņēmumus par to, kas ar produktu notiek pēc tā izmantošanas, kas ir dzīves cikla noslēgums. Ja plastmasas glāzes iespējas turpināt dzīves ciklu ietver to izmantošanu sadzīvē, kā trauciņus stādiem, dažādu instalāciju veidošanai, radošai darbībai, kā arī neizslēdzot gadījumus, kad šadas glāzes tiek vienkārši izmestas labākajā gadījumā miskastē, ja ne ceļmalā.

Savukārt, biodegradējamās glāzes dzīves cikla noslēgums ir videi draudzīgāks. Ar to arī biodegradējamais materiāls ir draudzīgs, jo pēc izmantošanas, tas ir kompostējams, kas ļauj dzīves ciklu noslēgt bez lieku atkritumu veidošanas dabā. Tas sairstot nonāk atkal zemē, kas sniedz iespēju iegūt tos pašus dabiskos produktus, no kuriem tad arī tiks atkal ražoti produkti, izmantojot biodegradējamos materialus. 

Iespējams, var rasties loģisks jautājums par to, cik izdevīgi tas ir ekonomiski, un ļoti iespējams šeit ir vieta diskusijai...

5. apņemšanās

Kā 5. apņemšanos es izvirzīju ilgtspējīgas attīstības aktualizēšanu sarunās ar sev tuvien un pazīstamiem cilvēkiem. Daloties savā pieredzē un, par lekcijās dzirdēto, redzēto un darīto, es vēlējos uzzināt, ko par to visu domā citi cilvēki ar ko es kontaktējos ikdienā. Piepildījās tas, ko es pirms šādu sarunu uzsākšanas arī paredzēju - ieinteresētība ir minimāla. Cilvēkiem nav motivācijas, vēlēšanās un, galvenokārt, laika, lai par to aizdomātos. Daudzi minēja to, ka visas domas, laiks un enerģija ir jāvelta savām pamatvajadzībām, lai varētu nodrošnāt savu un savu tuvinieku dzīvi. Tad rodas jautājums: Vai tad savas dzīves un apkārtējās pasaules kvalitātes uzlabošana nenodrošina labāku dzīvi sev pašam un tuviniekiem? Vai tad veselība nav pamatvajadzība? Manuprāt, cilvēks ir tik apkrauts ar lietām, darbiem, pienākumiem un tam visam pamatā ir materiālā atkarība, ka tas sagādā grūtības paraudzīties nākotnē un meklēt labāko risinājumu, kas nestu labumu pasaulei un cilvēkam ilgtermiņā.

Biodegradable food packaging - Bio Range - VIDEO

Video materiāls sevī ietver faktus par sekām ko rada piesārņojums un pieaugošais atkritumu daudzums. Kā viens no risinājumiem tiek piedāvats biodegradējamie iepakojuma materiāli, kas tiek ražoti no dabiskām izejvielām un nerada piesārņojumu pēc to izlietošanas.

Kāds tad ir biodegradējamā iepakojuma dzīves cikls? Atbilde skatāma šajā video...

Šī ideja, manuprāt, ir ļoti optimistiska. Ar šāda veida iepakojumu mēs dabai tikai atvieglosim eksistenci un nenoslogosim to ar pārmērīgiem atkritumu apjomiem.

Lai arī apskatot divu produktu dzīves ciklu (plastmas un biodegradējamā materiāla glāzes) un tos salīdzinot, nākas secināt, ka kopumā dzīves cikls ir līdzīgs, bet priekšrocība, kas ir produktiem ražotiem no biodegradējamiem materiāliem ir to sairšanas process, kas nodrošina produkta labvēlību videi.

3. un 4. apņemšanās

Tā kā klāt pienācis pavasaris un brīvdienās pabiju mājās, tad izlēmu ķerties klāt tuvējās apkārtnes sakopšanai. Visu dienu, kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, mēs pavadījam cītīgi strādājot, lai īpašums būtu kārtīgs, tīrs un padarītu apkārtni arī sakoptāku. Kamēr bērni vairāk apkopa apkārtni, pieaugušie stādīja mazdārziņu. Šāda diena bez loģiska noduruma dienas beigās, pirmkārt, deva pozitīvas emocijas no kopīgi pavadīta laika ar ģimeni, otrkārt, patīkamas sajūtas raugoties uz kārtību un tīrību, kas valda, un, treškārt, apziņu, ka ir padarīts labs darbs un, ka tikai pašiem no tā būs labāk.

Bez minētās sakopšanas dienas, visu iepriekšējo nedēļu mana apņemšanās bija pārvietoties pēc iespējas maksimāli ar kājām, neizmantojot transportu. Izņemot dienas, kad bija jānokļūst fakultātē un tika izmantots sabiedriskais transports, šī apņemšanās izdevās veiksmīgi. Es nonācu pie secinājuma, ka dažkārt tā vietā, lai ietu kājām, mēs izvēlamies paslinkot un braukt ar mašīnu, lai gan nekas cits kā slinkums netraucē aiziet kājām. Īpaši siltā un saulainā dienā, tas ir veselīgi arī pašam cilvēkam, jo ikdienā fiziskas piepūles ir ļoti maz un pastaiga nāk tikai par labu.

Biodegradējamie iepakošanas materiāli

Kas ir biopolimēri, biodegradējamie un kompostējamie iepakošanas materiāli?

Biopolimēri  - materiāls, kas ražots no regulāri atjaunojamām izejvielām.

• Pārtikas iepakojumam pašlaik galvenokārt lieto no dabā neatjaunojamām izejvielām – naftas produktiem ražotus polimēru materiālus
• Pašlaik pieaug interese par jaunākās paaudzes – biopolimēru iepakojuma materiāliem no dabā regulāri atjaunojamām izejvielām

Biodegradējamo polimēru ideja ir ņemta no dabas  –aprites cikls: biodegradējamo materiālu pamatlikums.

Dabā lielākā daļa organisko materiālu mikroorganismu ietekmē tiek konvertēta sākuma savienojumos – CO2 un ūdens

Klimata aizsardzība – biogēnā CO2 aprites veicināšana

Biopolimērus rekomendē iedalīt  divās dažādās klasēs:

• Biopolimēri, izgatavoti no regulāri dabā atjaunojamām izejvielām

Biopolimēri ne vienmēr ir bioloģiski sadalāmi un kompostējami

• Biodegradējamie polimēri, kuriem piemīt visas Eiropas standartā
  minētās īpašības – bioloģiskā sadalīšanās un kompostēšanas iespējas

Biodegradējamie polimēri ne vienmēr ir izgatavoti no regulāri atjaunojamām izejvielām,  atbilstoši Eiropas standartam EN 13432
Daļa uz naftas bāzes izgatavotie polimēri ir sertificēti kā biodegradējami un kompostējami.

PRIEKŠROCĪBAS

• Samazinās izejvielu krājumi (nafta, akmeņogles) tradicionālo plastmasu ražošanai
• Problēmas ar izlietoto iepakojumu - kaitīgā ietekme uz apkārtējo vidi
• Tā kā tiek lēsts, ka kopumā 41% no plastmasas patēriņa izmanto iepakojumos, pie tam gandrīz puse no šī daudzuma tiek patērēta pārtikas produktu iepakojumiem, arvien lielāka uzmanība salīdzinājumā ar citiem materiāliem vērsta uz biopolimēru iepakojumu pilnveidošanu.
• Jau pats nosaukums „bioloģiskās sairšanas metodes” norāda, ka sairšanas process ir dabīgs un līdz ar to arī rezultāts ir videi draudzīgs. Sairstot neatstāj vizuāli atšķirīgus vai toksiskus atlikumus.
• Laikā, kad atkritumu poligoni aizņem arvien lielākas teritorijas, biopolimēru izmatošanas veicināšana laika gaitā ļautu atbrīvot vietu pašreizējās atkritumu izgāztuvēs.
• Pilnībā aizstājot uz naftas bāzes veidotas plastmasas ražošanu ar plastmasu, kas ražota izmantojot atjaunojamos resursus, izdotos līdzsvarot oglekļa dioksīda līmeni atmosfērā.

Eiropa 2009. gadā ir bijusi lielākais bioloģiski sairstošo polimēru patērētājs minētajā reģionā izlietojot aptuveni pusi no pasaules kopējapjoma.

Galvenie virzītājspēki ir izveidotā likumdošana, spiediens no mazumtirgotājiem, pieaugoša patērētāju interese par ilgtspējīgas plastmasas risinājumiem, neatkarība no fosilās naftas un gāzes. Procesus veicina arī zemes krājumu samazināšanās un CO2 emisijas ierobežojumi.

Biodestrukcijas būtība

Biodegradējama plastmasa – degradēšanās jeb sairšana notiek dabā sastopamu mikroorganismu (baktērijas, raugi, pelējumi, aļģes), mitruma, temperatūras ietekmē, tie pārvēršas par ūdeni, CO2 vai metānu un no jauna veidoto šūnu biomasu

Piemēri:

PE plēves komposta   kaudzē    Uz cietes bāzes izgatavotu biopolimēru destrukcijas process

www.pack-tech.org  

Biodegradējamo materiālu veidi, to raksturojums

Pašlaik tirgū ir četras galvenās biodegradējamo polimēru grupas.

Trīs no tām attiecas uz biopolimēriem no dabā regulāri atjaunojamām izejvielām:

• Pirmā grupa – uz cietes bāzes izgatavoti polimēri (ieskaitot modificētas cietes kombinācijas);
• Otrā grupa – polilaktīdi (PLA) – biopolimērs, pilnībā ražots no graudiem, ir kompostējams un biodegradējams, tā ražošanai tiek lietots ķīmiskās polimerizēšanas process,
• Trešā grupa – polihidroksialkanāti (PHA;PHV un PHB), tos ražo ģenētiski modificēti mikroorganismi no atjaunojamām izejvielām (cukurs, pārtikas atkritumi)
• Ceturtā grupa – iegūst no fosilām izejvielām, sintētiskie biodegradējamie polimēri – alifātiski-aromātiskie ko-polimēri

Biodegradējamo polimēru kopapjoms šobrīd pasaule – 1% no konvencionālo polimēru daudzuma. Ražošanā visplašāk ieviesti otrās grupas biopolimēri – PLA plēves, termoformēti trauki, pudeles u.c.

PLA – polilaktīds

Kopš 2002.g. – pēc apjoma otrais komerciāli ražotais biopolimērs (Cargill Dow) – 85% no kopapjoma

Izejvielas:

Ø      kas satur cieti : kukurūza, kvieši, rudzi, rīsi, kartupeļi:

Ø      Kukurūza – lēta izejviela ASV

Ø      kas satur saharozi, laktozi : cukurbietes, melase, cukurniedras, piena sūkalas:

Ø      Cukurbietes – orientācija uz Eiropu, iespējams, dārga izejviela

Ø      Nākotnē paredz – koksnes šķiedra un zāle, iegūst no kokmateriāliem, salmiem, pelavām u.c.

Izejvielu patēriņš:

2,5 kg graudu(ciete 72%)/kg PLA

PLA (Poly lactic acid) tiek iegūts no tādiem atjaunojamiem resursiem kā kukurūzas, kartupeļu u.c. ciete. Tas būtībā ir sintētisks polimērs, jo tāds dabā nav sastopams. PLA ietilpst kristālisko, bioloģiski sairstošu polimēru klasē, tam ir relatīvi augsts kušanas punkts un lieliskas mehāniskās īpašības; tam ir vidēja ūdens un gaisa caurlaidība, kas palielina šī polimēra lietojumu daudzveidīgu iepakojuma materiālu izgatavošanā.

Biodegradējamo materiālu piemēri iepakojumam

Biodegradējamo materiālu – PLA lietošanas virzieni: 

http://www.worldcentric.org/store/containers.htm 

http://www.treecycle.com/biodegradable.html

http://www.biodegradablestore.com/pp/corn_cups/pp_bio_09_corn_C_S.html

http://www.ecoproducts.com/Business/food_services/cups/fs_cups_compostable_cold_cups.htm

1. Trauciņi
2. Deserta trauki
3. Plēves
4. PLA glāzes (karsto, augsto dzērienu, alus)
5. Iepakojums svaigiem augļiem un dārzeņiem

 

Uz cietes bāzes ražotu biodegradējamo materiālu lietošanas virzieni

http://www.alibaba.com/catalog/10857616/Biodegradable_Bags.html

http://www.worldcentric.org/store/bags.htm

1. Bioattkritumu maisi ražoti no cietes
2. Iepirkuma maisiņi - Bio-tec  ~14 sant.maisiņš
3. Galda piederumi
4. Kompostējams maizes izstrādājumu iepakojums
5. Trauki no cukurniedru šķiedras  

Biodegradējamie polimēri Eiropas tirgū

Dānija – tirgotājs Alberts Heijn iepako augļus un dārzeņus PLA iepakojumā, tie kompostējami kopā ar organiskajiem atkritumiem

Vācijā – pirmā Natureworks PLA biodegradējamā pudele – kopš 2006.g. Korķīši izgatavoti uz cietes bāzes 

Bioplimēru lietotāji Eiropas valstīs lielveikalos:

• Beļģija: lielveikalu tīkls Delhaize, Carrefour;

2012.g. tirdzniecības tīklā obligāti jāsāk lietot tikai no biodegradējamiem materiāliem izgatavoti iepirkuma maisiņi.

• Lilebritānija (UK) lielveikalu tīkli Sainsbury´s ,Tesco, Marks & Spencer;

Iepako ap 500 produktu, novēršot aptuveni 4000 tonnas of konvencionālo plastmasu atkritumu

Patērētāji labprātāk pērk pārtiku biodegradējamā iepakojumā

• Nīderlande, lielveikalu tīkls Albert Heijn;

• Austrija, lielveikalu tīkls Spar;

• Uzņēmumi: Nestle (UK), Underberg (D)

Iepirkumu maisiņi – kā obligāta prasība ieviešanai lielveikalos vairākās ES valstīs paredzēta līdz 2011.g.

Vācijā – 2010.g. tirdzniecības tīklā obligāti jāsāk lietot tikai no biodegradējamiem materiāliem izgatavoti iepirkuma maisiņi

Francijā – 2005.g. pieņemts “biobag low”, kas paredz līdz 2010.g. visā valstī ieviest biodegradējmos iepirkumam maisiņus

Itālijā – jau tagad vispāratzīti iepirkumam maisiņi - līdz 2010.g. jāievieš visā valstī

Biodegradējamo polimēru nākotne

Paredzams, ka nākotnē biopolimēru cena samazināsies

• Sakarā ar ražošanas apjomu palielināšanos
• Sakarā ar strauju naftas produktu cenu celšanos (vidēji 20 – 30%) – pašlaik  jau PLA materiāli cenas ziņā ir līdzvērtīgi ar PET
• Šobrīd jau viens no lielākajiem biopolimēru ražotājiem NatureWorks ražo visizplatītāko biodegradējamo polimēru PLA par cenu 2,2–1,5 Eiro kilogramā, kas ir līdzvērtīga PET cena

Biopolimēru lietojamības prasības

• Biopolimēru tehniskie rādītāji – aptuveni tādi paši kā šobrīd praksē lietotajiem vienas nozīmes polimēriem

n      Mehāniskās īpašības

n      Termoizturība, aizkausējamība

n      Barjerīpašības u.c.

• Biodestrukcija – vajadzētu viegli mehāniski sadalīties sīkās daļiņās, pēc tam augsnē esošo mikroorganismu ietekmē –

par CO2 un H2O

• Drošība – biodestrukcijas elementiem sadalīšanās procesā un pēc tam nonākot kompostā jābūt nekaitīgiem

• Ekonokmiskā efektivitāte – cenai jābūt gandrīz salīdzināmai ar šobrīd praksē lietoto polimēru cenu

Neskatoties uz sacīto, biopolimēru nozarei ir pozitīva nākotne, jo neatjaunojamie resursi strauji izsīkst, to ieguve kļūst arvien dārgāka, siltumnīcas efekts arvien draudīgāk darbojas gandrīz vai visos Zemeslodes apgabalos. Atjaunojamo resursu izmantošana kļūst par gandrīz vienīgo

alternatīvu kompleksam samilzušo problēmu risinājumam, dzīvojamās vides ilgtspējības saglabāšanai. Zinātnieku, ražotāju un lietotāju kopējais mērķis ir veidot un lietot materiālus izgatavotus no atjaunojamiem dabiskiem resursiem ar optimālu tehnisko sniegumu, kas pilnībā bioloģiski sairst nekaitējot videi.

Kas notiek Latvijā?

Pirmie soļi biodegradējamo produktu izstrādē no biopolimēru pusfabrikātiem - granulām:

• Flexoplastics
• Multipacks

Tirdzniecība – plēves, izstrādājumi u.c.

• www.bioplastics.lv

Iepirkumu maisiņu ieviešana lielveikalos:

• Maxima
• Pārdomas Rimi
• Elvi – PE+ TDPA®

Zinātniskie pētījumi:

• Latvijas Lauksaimniecības universitātē – pārtikas iepakojums
• Latvijas Valsts augļkopības institūtā, Dobelē
• Latvijas universitātē – PHB  

Izmantotā literatūra

1.  Lija Dukaļska. Kas ir biodegradējamie iepakošanas materiāli? Seminārs. ZAĻĀ JOSTA. LLU, PTF, Pārtikas tehnoloģijas katedra. 02.10.2008

2.  Edgars Kirilovs, Silvija Kukle. Biopolimēru attīstība un izmantošana. Riga Technical University, Vol. 3, 2010.