Tā kā klāt pienācis pavasaris un brīvdienās pabiju mājās, tad izlēmu ķerties klāt tuvējās apkārtnes sakopšanai. Visu dienu, kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, mēs pavadījam cītīgi strādājot, lai īpašums būtu kārtīgs, tīrs un padarītu apkārtni arī sakoptāku. Kamēr bērni vairāk apkopa apkārtni, pieaugušie stādīja mazdārziņu. Šāda diena bez loģiska noduruma dienas beigās, pirmkārt, deva pozitīvas emocijas no kopīgi pavadīta laika ar ģimeni, otrkārt, patīkamas sajūtas raugoties uz kārtību un tīrību, kas valda, un, treškārt, apziņu, ka ir padarīts labs darbs un, ka tikai pašiem no tā būs labāk.
Bez minētās sakopšanas dienas, visu iepriekšējo nedēļu mana apņemšanās bija pārvietoties pēc iespējas maksimāli ar kājām, neizmantojot transportu. Izņemot dienas, kad bija jānokļūst fakultātē un tika izmantots sabiedriskais transports, šī apņemšanās izdevās veiksmīgi. Es nonācu pie secinājuma, ka dažkārt tā vietā, lai ietu kājām, mēs izvēlamies paslinkot un braukt ar mašīnu, lai gan nekas cits kā slinkums netraucē aiziet kājām. Īpaši siltā un saulainā dienā, tas ir veselīgi arī pašam cilvēkam, jo ikdienā fiziskas piepūles ir ļoti maz un pastaiga nāk tikai par labu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru